Laikā no 15-21.aprīlim Portugālē Algarves apgabala Monte Gordo norisinājās Pasaules skolēnu čempionāts orientēšanās. www.isfsports.org. Cēsu pilsētas Sporta skolu valsts izlasē pārstāvēja četri audzēkņi: Kārlis Kaminskis, Jēkabs Knēts, Elīza Katlapa un Sabīne Dzalba. Vidējā distances apvidus bija līdzīgs mūsu piejūrai- kāpas, smiltis, krūmi, neizteikt reljefs, vienīgā eksotika- pa kādam kaktusam.
Finišs okeāna krastā , dienā 27 grādu kartstums. 19. aprīlī- garā distance- apvidus atšķirīga no vidējās distances atklāts, ar kalniem un asām dzeloņainām puķēm, kuras dalībniekus sadūra visā kāju garumā Kāpumu summa iespaidīga, nepieciešama patiešām laba fiziskā sagatavotība, lai spētu pieveikt distanci. Grādi apmērām +24.
Stāsta Elīza Katlapa: „No 15. līdz 22. aprīlim norisinājās Skolēnu Pasaules čempionāts orientēšanās sportā, Portugālē. Kamēr Latvijā vēl bija sniegs, mēs Portugālē izbaudījām siltu sauli un Atlantijas okeāna vējus, bet, protams, pats svarīgākais bija sacensības. Ļoti liels palīgs sacensībās bija to modelis. Dienu pirms pirmā starta varējām iepazīt distances.
Vidējā distance norisinājās netālu no okeāna, tāpēc skrējām pa kāpām. Man šis starts bija neveiksmīgs( 2,4 km 33:45), un es ieguvu tikai 39 vietu, bet esmu priecīga par iespēju piedalīties šajās sacensībās.
Nākamajā dienā varējām atpūsties. Mūs veda ekskursijās pa pilsētu (Monte Gordo) kurā dzīvojām. Tā ir ļoti skaista pilsēta. Pārējo dienu varējām izbaudīt viesnīcas ērtības (lielisko ēdienu, ko izbaudījām gan katru dienu, un baseinu).
Bet nākošā sacensību diena jau bija klāt. Garā distance norisinājās mežā, ko par mežu gan nosaukt nevarēja. Tā bija liela pļava ar stāviem kalniem un asiem ērkšķiem, kas sākumā izskatījās pēc „mīlīgiem” ziediņiem,. Šajā sacensību dienā man gāja labāk, bet tik un tā pamanījos apmaldīties (4,3 km 01:06:12)un ieguvu 15. vietu.
Pēdējā dienā norisinājās draudzības stafetes. Šeit pats svarīgākais bija iegūt draugus. Es stafetē skrēju kopā ar angļu meteni un poli. Mūsu distance nebija tik labi saplānota, bet toties mēs viens otru iepazinām un kļuvām par draugiem.
Es vēlos pateikties Sporta skolai un Vecpiebalgas novada domei par iespēju aizbraukt uz sacensībām Portugālē, kā arī treneriem Igoram Bužam un Agrim Peipiņam, kas mani trenēja.
Stāsta Kārlis Kaminskis: „Sacensības bija ļoti labi noorganizētas un interesantas. Atklāšanas un noslēgšanas ceremonijas bija ļoti grandiozas, un bija redzams, ka priekšnesumi bija kārtīgi pārdomāti. Skrienot distanču modeļus, varēja ļoti labi iepazīt apvidu. Apvidus, kurā notika vidējā distance, nemaz nelikās tik atšķirīgs no Latvijas piejūras mežiem, ja neskaita kaktusus un asos krūmus. Vidējā distancē man, Kārlim Kaminskim, gāja ļoti labi, ja neskatās uz to, ka otrajai vietai zaudēju tikai vienu minūti un paliku ceturtais.
Garajā distancē negāja tik labi, reljefs bija daudz grūtāks nekā vidējā distancē un visa zeme bija noklāta ar dzeloņainiem krūmiem un puķēm, paliku divdesmit trešajā vietā. Pēc distances visiem kājas bija klātas ar dzeloņiem. Laikapstākļi sacensību norises laikā bija ļoti labvēlīgi un patīkami.”
Stāsta Jēkabs Knēts: „Vidējā distancē man, Jēkabam Knētam, neveicās tik labi kā gribējās, bija dažas kļūdas, tāpēc paliku divdesmit pirmajā vietā. Garajā distancē paliku četrdesmit piektajā vietā, jo distances laikā es ievainoju kāju. Hotelī dzīvošana bija ideāla, bija liela ēdienu izvēle. Bija pieejams baseins, pie kura mēs pavadījām daudz laika. Mēs pateicamies Cēsu pilsētas novada domei, Pārgaujas novada domei un Jaunatnes Sporta Fondam par iespēju aizbraukt uz sacensībām Portugālē”