EJOWF dienasgrāmata, 12. un 13. diena
13. diena : Ceļamies plkst. 5.30. Ārā sasnidzis un turpina snigt. Braucam ar mūsu busiņu kalnos, pēdējos kilometros esam spiesti uzlikt ķēdes. Sacensību vietu, pēc vakardienas skaistā laika, nevar pazīt, neko daudz jau arī neredz, jo sniegs ķep acīs. Tādā laikā gatavojamies sprinta sacensībām. Vispirms zēni brauks 7,5km, pēc tam meitenes 6km. Piešaude. Alvis izskatās satraucies. Starta diena beidzot ir pienākusi. Lodes šorīt nav diez ko paklausīgas, bet ceru, ka sacensībās uztraukums rimsies. Alvis veic pēdējo ieroču pārbaudi, slēpju marķēšanu un dodas uz startu. Viegls solis startā vieš cerības, ka būs labi. Tikmēr trasē jau cīnās Daugavpils puiši- izskatās no malas, ka viņiem nav viegli. Gaidu Alvi. Man garām paslēpo samērā svaigs, bet šautuvē divas kļūdas. Jāturpina cīnīties! Uz stāvus šautuvi vējš un sniegs nerimstas. No trases atgādinu, lai stājas malējā mērķi, kur iespējams mazāk pūš. Alvis tā arī dara, koncentrējies gatavojas šaušanai un redzu, ka viņš iztēmē katru šāvienu. Tikai viena ķļūda šādos apstākļos ir labi. Visi steidzamies uz trasi uzmundrināt viņu pēdējā aplī. Alvis dara ko var. Finišā izrādās, ka viņš ir labākais no mūsu komandas. Viņš vienīgais izcīna vietu uz rītdienas iedzīšanu. Malacis!
Tūlīt arī sākas ieroču piešaude meitenēm. Annija un Krista izvēlējušās 2. un 3. starta grupu, kas ir mazāk riskantas no trases stāvokļa. Snigšanas apstākļos pirmajiem var gadīties mīt pēdas citiem. Piešaujas meitenes normāli, bet arī viņām jūtams satraukums. Sacensībās bez sodiem šādos apstākļos grūti izšaut- Annijai 3 neprecīzi šāvieni, Kristai- 4. Trasē meitenes cīnās līdz pēdējiem spēkiem. Tomēr augstumā 1240m virs jūras līmeņa nav viegli. Skābekļa pietrūkst slēpojot šādā tempā. Finišā arī Krista izrādās labākā no Latvijas biatlonistēm, bet līdz iedzīšanai drusku pietrūkst... Visi esam vienās domās- labāk nākošajā dienā būtu individuālā distance. Tad visiem būtu vēl viena iespēja... Tomēr par mūsu sportistu sniegumu varu būt apmierināta. Katrs izdarīja visu, kas tobrīd bija viņu spēkos. Paldies par cīņas gribu un raksturu! Slēpotājiem šodien brīvdiena, trenere Aija un Dzintars aizbrauc uz treniņu. Viņiem rīt brīvā stila distance. Vakarā apspriežam tālākos plānus, nolemjam, ka meitenes rīt dosies slēpot un atbalstīs Alvi, bet vienīgā brīvdiena būs parīt pirms stafetes. Ilze Cekule
12. diena : Šodien, 26. janvārī bija jābrauc 10km klasiskajā solī. Trase bija ļoti grūta un lēna, nebija vietu, kur atvilkt elpu.Šīs man bija pirmās sacensības kalnos, līdz ar to bija grūtāk cīnīties ar citiem slēpotājiem. Slēpes slīdēja labi, bet nedaudz "piesita" atpakaļ. Klasika nav mana stiprā puse, tāpēc centīšos sasniegt labākus rezultātus slidsolī. Šīs bija manas pirmās tāda līmeņa sacensības, tāpēc sajūtas ir pavisam citādākas, kā Latvijas līmenī. daba sacensību vietā ir ļoti skaista- lieli kalni, ielejas, upes.
Dzintars
2015. gada 24. janvārī
EJOWF dienasgrāmata, 11. diena
2015. gada 26. janvārī, Aija Praulīte
25.janvārī divos naktī viesnīcā ieradusies visa Latvijas delegācija- snovbordisti, kalnu slēpotāji, daiļslidotāji, administrācijas pārstāvji un treneri. Sešos jau ēdam brokastis un dodamies uz slēpošanas trasi Stegā. Organizatoru informācija liecina, ka trase izveidota tieši šim pasākumam un ceļā uz to mums jāpavada 110 minūtes. Trasē līdzenas vietas nav, ir tikai kāpumi un nobraucieni. Jūtams, ka pašreiz lielāka uzmanība veltīta tam, lai izvietotu dažādas palīgceltnes slēpju smērēšanai, medicīnai brīvprātīgajiem, bet ne trases sagatavošanai. Pusdienojam nelielā hotelī, kurā notiek arī pārstāvju sanāksmes. Atgriežamies viesnīcā un pēc nelielas pauzes dodamies uz Olimpiādes atklāšanu. Visas komandas tiek nogādātas Shrunā ar autobusiem. Viss notiek, kā lielo Olimpiādē. Ienākam stadionā starmešu gaismā skanot mūzikai un aplausiem. Esam daļa no 45 valstu olimpiskās saimes un emocijas neaprakstāmas. Pirmo reizi jaunatnes olimpiāde tiek rīkota divās valstīs-Austrijā un Lihtenšteinā. Priekšnesumi ir ļoti daudzveidīgi- kuros izmantoti gan sniega motocikli, gan suņu pajūgs
EJOWF dienasgrāmata. 9. ,10. diena
2015. gada 26. janvārī
10. diena: No rīta nedaudz paskrējām rīta rosmē, paēdām un devāmies uz Vorerlbergu. Tik daudz ir braukāts pa šīm dienām ar mašīnu, ka tagad bija ļoti grūti nosēdēt vien četras stundas. Kad atbraucām uz "Silvretta" hoteli, mūs mīļi sagaidīja ar tēju. Šeit ir omulīga No rīta nedaudz paskrējām rīta rosmē, paēdām un devāmies uz Vorerlbergu. Tik daudz ir braukāts pa šīm dienām ar mašīnu, ka tagad bija ļoti grūti nosēdēt vien četras stundas. Kad atbraucām uz "Silvretta" hoteli, mūs mīļi sagaidīja ar tēju. Šeit ir omulīga No rīta nedaudz paskrējām rīta rosmē, paēdām un devāmies uz Vorerlbergu. Tik daudz ir braukāts pa šīm dienām ar mašīnu, ka tagad bija ļoti grūti nosēdēt vien četras stundas. Kad atbraucām uz "Silvretta" hoteli, mūs mīļi sagaidīja ar tēju. Šeit ir omulīga No rīta nedaudz paskrējām rīta rosmē, paēdām un devāmies uz Vorerlbergu. Tik daudz ir braukāts pa šīm dienām ar mašīnu, ka tagad bija ļoti grūti nosēdēt vien četras stundas. Kad atbraucām uz "Silvretta" hoteli, mūs mīļi sagaidīja ar tēju. Šeit ir omulīga No rīta nedaudz paskrējām rīta rosmē, paēdām un devāmies uz Vorerlbergu. Tik daudz ir braukāts pa šīm dienām ar mašīnu, ka tagad bija ļoti grūti nosēdēt vien četras stundas. Kad atbraucām uz "Silvretta" hoteli, mūs mīļi sagaidīja ar tēju. Šeit ir omulīga No rīta nedaudz paskrējām rīta rosmē, paēdām un devāmies uz Vorerlbergu. Tik daudz ir braukāts pa šīm dienām ar mašīnu, ka tagad bija ļoti grūti nosēdēt vien četras stundas. Kad atbraucām uz "Silvretta" hoteli, mūs mīļi sagaidīja ar tēju. Šeit ir omulīga No rīta nedaudz paskrējām rīta rosmē, paēdām un devāmies uz Vorerlbergu. Tik daudz ir braukāts pa šīm dienām ar mašīnu, ka tagad bija ļoti grūti nosēdēt vien četras stundas. Kad atbraucām uz "Silvretta" hoteli, mūs mīļi sagaidīja ar tēju. Šeit ir omulīga
9. diena: Pavisam īsi par šo dienu. Pēdējais treniņš Obertilliach izvērtās mazliet savādāks, dēļ tā, ka, šaušana nepadevās tik labi cik gribētos! Bet kopumā atkal labi pavadīti brīvie brīži ar Kristu un Alvi. Otrajā treniņā paskrējām, papētījām pilsētiņu, pasmējāmies un sapratām, ka tūdaļ jādodas jau būs ceļā uz nākamo vietu! Lēnām, lēnām tuvojas Jaunatnes olimpiāde, visi mazliet satraukti, sajūsmināti, bet priecīgi. Vakara kāršu spēle pabeidza mūsu vakaru! Piekusuši devāmies pie miera.. Ceļojums turpināsies Kristas stāstiņā. Annija
8. diena - Šodien komandai atpūtas diena. Ar nepacietību gaidām došanos uz Pasaules kausa sacensībām Itālijā. Sacensību vieta atrodas tikai 60km attālumā. Plkst. 11 izbraucam uz Antholcu. Pa ceļam neilgi piestājam Toblahā, kas ievērojama ar savām slēpošanas trasēm, te notiek Pasaules kausa sacensības, kā arī slavenais "Tour de Ski" daudzdienu slēpojuma noslēguma starts slaloma kalnā. Apskatām slēpošanas stadionu, pabildējamies. Tagad priekšā Antholca. Nedaudz km pirms sacensību vietas noliekam savu busiņu pļavā, līdzas daudziem citiem. Tur mūs laipni aicina speciālajā busā, kurš aizved visus skatītājus līdz stadionam 1700m augstumā. Atlikuši daži simti m, kurus pārvarot straujāk sit sirds- gan no augstuma, gan dzirdot, kā stadiona komentētājs iesilda skatītājus. Saku saviem sportistiem: arī jūs te kādreiz startēsiet. Alvis atbild- es ceru! Lai tā tiešām būtu! Andreja Rastargujeva treneris Intars Berkulis ir sagādājis mums visiem brīvbiļetes biatlona stadionā. Jāpiezīmē, ka lētākās biļetes te maksā 18 eiro! Ieņemam vietas līdzās daudziem tūkstošiem austriešu, vāciešu, norvēģu, zviedru, itāļu. Pa laikam vērojam lielajā ekrāna mūsu komandas meitenes. Viņas ir piesaistījušas operatoru uzmanību! Sākas sacensības, īpaši gaidām Andreja startu. Pirmajā šautuvē neliela vilšanās- 2 kļūdas... Tad daļa komandas dodas trasē, lai pēdējā aplī maksimāli atbalstītu mūsu biatlonistus. Sacensības beidzas, šoreiz neizdodas klātienē redzēt Andreju ziedu ceremonijā- viņam 21.vieta. Kāpjam busā, braucam no kalna lejā. Paēdam līdzi paņemtās maizītes un mājup. Kaspars šodien izdomājis pārsteigumu komandai- vakariņās ejam uz picēriju un katrs izvēlās picu pēc savas gaumes. Picas ir milzīgas un jau drīz jūtam, ka būs grūti tās pieveikt. Tomēr beigās uz galda jau nekas nepaliek... Tagad nelielas atziņas par šo dienu no sportistiem: Annija: Antholza tika ieraudzīta pirmo reizi. Skaists pirmais iespaids -pasaules kausa posms biatlonā! Nezinu vai šī pilsētiņa arī bez biatlona nes tik skaistas emocijas! Cilvēki sveicinās, visi priecājās par vienu lietu -biatlonu. Kad man divu metru attālumā pabraucu garām Martins Furcade, Svensens un jaunākai Bo, pēkšņi man izspruka sajūsmas asaras un es teicu: "Krista, Krista skaties, es raudu, Tu redzi, es raudu, esmu tik laimīga!" Viņas atbilde bija smaids ar kuru sapratu, ka viņa ir tik pat laimīga cik es! Sapņi piepildās, ja vien Tu ļoti to vēlies... Alvis: Sajūtas šodien bija neaprakstāmas! Redzēt to, kā cīnās pasaules labākie biatlonisti ir bijis mans sapnis! Krista: Tās sajūtas bija neaprakstāmas. Kad Tu beidzot esi ieraudzījis cilvēkus kurus Tu esi atbalstījis tikai caur televizoru un redzēt viņus sev tik tuvu, gandrīz asarās izsplūdu saprotot cik daudz man tas viss nozīmē ! Šī diena man bija īpaša. Rīt pēdējie treniņi Obertilliakā, bet to jau aprakstīs Annija. Ilze
7. diena - Austrijā rīti sākas tāpat kā ejot uz skolu! Celties 7:10 ir tikpat grūti, jo šeit gultas ir mīkstas un skaistie kalni kurus redzu pa logu nevilina celties un doties uz rīta rosmi. Šodien aukstums nebija tik liels kā vakardien! Pirmajā treniņā mūs nobiedēja čehu izlase, kas arī dosies uz Eiropas jaunatnes festivālu. Nobiedēja ar saviem garajiem un lielajiem augumiem. Bet treniņa beigās jau pieradām. Taču otrajā treniņā ar Anniju un Kristu devāmies pāri pļavām un baudījām sniegu, kalnu gaisu! Vakaru pavadījām spēlējot futbolu un stāvot tukššaušanu. Visi gaidām rītdienu ,ka dosimies uz pasaules kausa posmu! Tieši tāpēc šodien jāiet laicīgi gulēt, lai ātrāk pienāktu rītdiena. Kā arī mums ar Anniju rit jāgatavo visiem ēst, jau bail kaut ko piededzināt. Tālāk turpinās trenerīte. Alvis
6. diena - Kā jau katru rītu devāmies uz rīta rosmi tikai šoreiz Austrijā starp kalniem. Tā atmosfēra, kas ir šeit ir neaprakstāma. Cilvēki uz ielām ir pozitīvi, sveicinās ar katru garāmgājēju. Neaprakstāma sajūta treniņos kad braucu pa lieliski sataisītu trasi, kas stiepjas vairāku kilometru garumā. Šodienas lielākais piedzīvojums bija doties apskatīt Austriju,Obertilliach no kalnu virsotnes. Komandas biedrene Annija pierunāja mūs bailīgākos - mani un Alvi doties ar bānīti augstajā kalnā. Bailes no augstuma tika pārvarētas un bildes arī safotogrāfētas. Šis stundas brauciens mūms deva lieliskas emocijas, lai pēc tam ar smaidu to atcerētos mājās, Latvijā. Mierīgs vakars ar Anniju numuriņā ar garšīgiem saldumiem. Miegs nāk, esam nogurušas, par rītdienas piedzīvojumiem Alvja stāstā... Krista 2015. gada 20. janvārī, Annija
Nakts..tā iesākās mans 19.janvāris! Tumsa visapkārt. 3h nosmietas ar Alvi un Kristu, kā arī izstāstīti labi dzīves atgadījumi. Sarunu laikā nospriedām, ka priekš šīs nometnes Alvim nav paņemtas ļoti svarīgās peldbikses un Kristai nagu laka! Nu ko, braucot cauri Čehijai domājām kurā veikalā šīs abas lietas varētu tā fiksi iegādāties. Uznāca miegs. Gāju atkal gulēt zemē, ar cerību, ka būs tik pat labi kā iepriekš! Šoreiz pagulēt nesanāca, bet zinu ka acis biju aizvērusi un tik dzirdēju no trenerītei Ilzes, ka policija apturēja. Soda nebija, tikai maza pārbaude. Pēc minūtes atkal mani iztraucēja, kas cits. Šoreiz tā bija Kristas soma, kas uzkrita man virsū un Kristas izmisīgais sauciens: "Annij, Tev viss kārtībā?". Pēc pāris stundām jau bijām Austrijā. 7:00 stāvam pie veikala un gaidām, ka vērsies vaļā! Veselu stundu bijām veikalā, kur nopirkām visu vajadzīgo priekš nometnes Obertilliach. Skaistie kalni, saule, ziema lika visiem ķerties pie saviem telefoniem un uzreiz iemūžināt to ko acis rādīja no Austrijas daļas. Pirmais treniņš pienāca ātri. Ar komandas biedriem devāmies trasē, uzņēmām dažas bildes un video, lai aizsūtītu uz māju mammām un tētiem! Pēc treniņa paēdām garšīgās vakariņas par kurām šodien parūpējās treneri un Kaspars! Vienīgi mani mazliet sākumā māca dīvaina sajūta, kāpēc cīsiņi ir oranži! Pagaršoju un sapratu, ka tā varbūt vienkārši ir Austriešu dīvainība, jo garša bija nemainīga ar Latviešu desiņām! Vakarā sazinājāmies katrs ar saviem mājās gaidītājiem un paralēli uzspēlējām kārtis! Visi esam noguruši un dodamies gulēt laicīgi, lai rīt Krista jums varētu turpināt pastāstīt par otro treniņu Austrijas kalnos! 2015. gada 19. janvārī, Ilze Cekule
Pienākusi mana kārta uzrakstīt dažas rindiņas. Diena iesākās kā parasti. Plkst.6.30 ceļos, tad mēģinu aizskriet līdz internetam, bet tas šorīt "uzkāries". Pārāk daudzi lietotāji un arī rīta stundā neizdodas aizsūtīt jaunumus. Tad ceļam puišus, jo viņiem pirmajiem starts, piešaude jau 9.00, bet 10.00 sākas sacensības. Meitenes var pagulēt stundu ilgāk- viņām jābūt šautuvē pirms plkst.12.00. Plkst.8.15 izbraucam uz sacensību vietu- apm. 4km attālumā no mūsu mājokļa. Ierodoties starta vietā, uzzinām, ka sniega trūkuma dēļ nevar sagatavot garāko apli, tāpēc šodien atkal sprints, bet mūsējie par pārāk neskumst, jo trase tā pati, kas vakar. Mēs ar Daugavpils treneri Pēteri dodamies uz šautuvi, Kaspars paliek taisīt slēpes. Zēni piešaujas samērā labi, ir cerības uz labiem rezultātiem. Tas arī piepildās, jo Ernests Loktevs no Daugavpils ar divām kļūdām 2.šautuvē ir gana ātrs- atkal izcīnīta uzvara B grupā. Labāk veicās arī Alvim- mazāk kļūdas šautuvē, bet solis tikpat ātrs, kā vakar. Šodien viņš ir 8. Esmu priecīga par to, jo konkurence ir nopietna. Tālāk kārta meitenēm. Piešaujamies ātri un bez problēmām, vēja praktiski nav. Tālāk meitenes dodas trasē. Solis izskatās enerģisks, bet Kristai atkal neizprotamas problēmas stāvus šautuvē. Visi netrāpītie šāvieni iet pa augšu. Nekad agrāk treniņos vai sacensībās šādas kļūdas netika novērotas. Lauzu galvu ko darīt. Būs jāmēģina Austrijas treniņnometnē tikt skaidrībā... Toties iepriecina Annija! Viņai laba šaušana un arī trasē izskatās labi. Gala rezultātā Krista saglabā vakar izcīnīto 7.vietu, Annija vecākajā grupā 10.vietu. Baltijas kausa sacensības beigušās. Iegūta laba pieredze pirms atbildīgajiem EJOWF startiem, drusku nodzīts stress gan sportistiem gan treneriem. Vakarā kārtojam mantas, lai dotos tālāk uz Obertilliku Austrijā. Pēc plks.t 21.00 sēžamies busiņā, somas sakārtojas aizmugurē itin mierīgi, lai gan par to bija nelielas šaubas. Sākam atkal ceļot... Priecīga ziņa - neizskaidrojamā kārta pēc 5 dienu klusēšanas sāk darboties navigācija. Redzēs, kur tā mūs aizvedīs... Bet to jau atkal aprakstīs Annija...
2015. gada 18. janvārī, Alvis
Kā katru rītu, pirmais ko izdaru -ieliku lēcas. Devos agrā rīta rosmē, jo piešaude jau sākās 9:00! Bija gūti vien iedomājoties kā Krista ar Anniju vēl saldi guļ! Sacensībās vēja nebija, bet mērķi tāpat nekrita tik labi kā gribētos! Slēpes slīdēja labi, par to paldies Kasparam! Sagaidījām meiteņu startu un trases malā jutām līdzi. Mazliet pārdomas pēc sacensībām bija vajadzīgas, bet vakarā jau atkal viss ir kārtībā! Rīt būs jauna diena un jaunas iespējas sevi pierādīt! Skrienot vakara krosiņu bija sajūta, ka esam uz Pleskavas šosejas! Pienskābes arī pārbaudītas, visiem tagad sadurti pirkstiņi. Sēžam pie lēnā interneta, smejamies, ēdam salmiņus, kuri nemaz nav tik garšīgi un skatāmies pa logu kā skaisti krīt sniegs! Kā arī visiem mums ir dalītas emocijas par šo sniegu. Vai nu rīt 12,5km vai 7,5km. Biatlonisti sapratīs šo 5km starpību +7 grādos. Laiks ik vakara galda tenisa turnīram! Rīt Annija atkal turpinās mūsu ceļojuma ik dienas pārskatu..
2015. gada 17. janvārī, Krista
Rīts iesākās ar to, ka trenerīte ienāca mūsu istabiņā un pamodināja mūs. Pamosties bija ļoti grūti, jo bijām vel nedaudz noguruši no garā ceļa uz Poliju. Miegaini gājām uz rīta rosmi. Pēc mazā rīta skrējiena devāmies uz brokastīm. Pēc tam nedaudz atpūtāmies un devāmies uz oficiālo treniņu. Bijām nedaudz šokēti, ka uz trases vel ir sniegs, jo ārā bija +7 grādi un pilsētiņā un tās apkārtnē no sniega nebija ne miņas! Paņēmuši slēpes un plintes devāmies iepazīt trasi un piešauties. Treniņā bija diezgan smagi, jo pulss bija ļoti augsts un šaušana negāja tik labi kā gribētos, tas iespējams tapēc, ka cita šautuve un savādāki mērķi. Kad izbraucām trasi un piešāvāmies, gājām pēc sacensību slēpēm un notestējām slēpes ar kurām piedalīsimies sacensībās. Vakara nobeigumā -galda teniss, kurš izvērtās interesants, jo es -Krista spēlēju pirmo reizi, bet mani komandas biedri Alvis un Annija labi pacīnijās! Internets arī šovakar neiet, jo atbraukusi ir kaimiņi Lietuvieši un Poļi, un visi "uzsēdušies" diemžēl uz viena interneta rūtera! Par rītdienu gaidāt stāstu no Alvja!
2015. gada 16. janvārī, Annija
Mums, visiem Cēsu biatlonistiem - man Annijai, Kristai, Alvim un trenerītei Ilzei šis ir pirmais kopīgais brauciens jeb ceļojums kopā! Iesākās viss Sporta olimpiskajā centrā, Rīgā! Uzmērijām jaunās Latvijas izlases tērpus, salikām pa koferiem un devāmies ceļā uz Poliju! Visi zinājām, ka ceļš būs grūts un nogurdinoši! Ik pa 3h apstājāmies kādā benzīntankā lai aizietu uz tualeti, vai nopirktu kādu kafiju, paēst! Jau pēc 2h Krista ar Alvi man teica, ka kājas un mugura sāp, un tāpat turpinājām braukt un braukt, stundas gāja lēnām.. Gulējām zemē uz kurtkām, un ik pa divām stundām majnijāmies! Ap 4:00 no rīta piecēlāmies un treneri paziņoja, ka 2h jau braukājām pa riņķi un esam noklīduši no pareizā ceļa! Tas tapēc, ka navigācija saplīsa! Turpinājām braukt un nokļuvām uz īstā bāņa.. Vēlāk paprasīju trenerītei vai brauksim cauri Varšavai, izrādījās, ka to jau esam nokavējuši, jo naktī ka centāmies gulēt(varbūt pat gulējām), bijām jau izbraukuši cauri Polijas galvaspilsētai! Esam klāt Storowy Zdroj, godīgi sakot, mazliet baisā vietā! Hotelī dzīvojam vieni ar saimniekiem un četriem draudzīgiem suņiem. Ejot vakariņās mūs sagaidīja klāsts ar maizītēm un dārzeņiem. Jā, tas mums visiem šķita dīvaini vakariņās ēst to, ko jaaed brokastīs! Pārēdāmies, jo ēdienu jau gaidījām 3h. Vēlējāmies celties no galda un pieklājīgi teikt paldies, bet tad atnesa lielu bļodu ar makaroniem! Vēderi pēc tam bija pilni, es teiktu, ka pat pārāk! Treniņš šodien arī bija vajadzīgs. Saģērbāmies, uzvilkām botas un 19:20 jau devāmies ceļā! Protams, kā jau es ar Kristu, diezgan bailīgas, saucām līdzi komandas biedru Alvi, ja nu uzbrūk kāds no šausmenes, ko Krista nesen noskatījusies pirms braukšanas! Skrienot cits vilka kājas pa zemi, citam vienkārši sāpēja sāni no vakariņām! Šo 45minūšu laikā nesanāca neko jaunu ieraudzīt, jo visur bija tumšs, dzirdējām tikai strauta skaistās skaņas, kas tāpat lika Kristai mazliet uztraukties! Kopumā diezgan smieklīgi sanāca paskriet ar komandu! Esam piekusuši un gatavi jau pirms 23:00 doties gulēt, ceļš un vakariņas mūs nogurdināta! Un šis bija 14., un 15. janvāra īss atspoguļojums no manām -Annijas acīm! Ceļojums turpinās...